Bērns, kurš izglāba pasauli

Pēc garas darba nakts beidzot iekāpu autobusā. Zināju, ka nevarēšu aizmigt, jo pa galvu maisījās daudz dažādu domu sakarā ar tikko notikušajām ģēlām ar policiju, apsardzi un tādā garā (btw, cilvēkiem, kas zog, vajadzētu nocirst rokas!). Bet nu no otras puses – ar visu savu gulēšanu es parasti palaižu garām dažas labas sab transporta pērles.

Gaidu.

Nekas nenotiek. Cilvēki kāpj iekšā, ārā. Mans garlaikotais skatiens vnk klīst pa autobusu kā pa tādu Sahāras tuksnesi un varu apzvērēt šitajā tuksnesī pat čūskas neložņā un pat neripinās tie salmu kušķi, kā filmās rāda..

Mana pietura. Sajūta tāda, kā būtu zaudēta kauja.

Kāpju ārā. Esmu jau pie pēdējā pakāpiena, kad no priekšējām sēdvietām izdzirdu tādu kā purkšķi, kam seko maza bērna smiekli ar tekstu: “hahaha purkšķinātors!”, kam savukārt seko māmiņas smiekli!

Tas bij apmēram tāpat kā filmā “Ieslodzīto reiss”, kur Kamerons (Nikolasa Keidža izskatā) beigās izglāba lidmašīnu no pilnīgas sevis un visas pilsētas iznīcināšanas.

Šis ieraksts tika publicēts piens ar birkām , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s