Vājprātīgo reiss Rīga-Balvi


Pirmkārt, kad es iekāpu autobusā, šoferis jau man prasīja, vai biļeti kā parasti… ok… viņš nemaz nav manjaks…

Šoferis: man jau, protams, patīk, ka viņš vnm ir baltā kreklā un runā ļoti pieklājīgi. Bet man vajadzēja iedomāties, ka dzīvē nekas nenotiek tāpat vien! Jo biežāk es braucu ar šito reisu, jo skaidrāks man kļuva viņa stāsts par bērnību. Viņš noteikti bija vienīgais bērns ģimenē un droši vien viņam neļāva turēt mājdzīvniekus, lai gan ļoti, ļoti gribējās, tāpēc viņš zem gultas mēģināja realizēt skudrupūžņa projektu un bikšu kabatā audzēt sliekas… viņš nekad, nekad nepieļauj nekādus izņēmumus, par bagāžu vnm ir jāmaksā un katrreiz viņš saka – tādi ir noteikumi! (screw the rules!)

Vecā kundze: Autobuss vēl nebij izbraucis no autoostas, kad viņa šoferim jautā – vai tad Smiltenē ar pieturēs? Protams, ka pieturēs, viņai taču ir biļete līdz Smiltenei (šoferis, protams, pat neizrāda, ka tas ir vājprātā tizls jautājums). Kādu stundu laikam jau būšot jāgaida nākamais autobuss Smiltenē, viņa saka. Un ik pa brīdim izmet dažādas frāzes par Smiltenes autobusu.

Trakā no otrās rindas: Katrreiz, kad vecā kundzīte ierunājās par Smiltenes autobusu, no otrās rindas pēkšņi (un katrreiz man tas likās pēkšņi, jo viņas balss bij tāda, ko jebkurā gadījumā var klasificēt, kā negaidītu) ierunājās skaļa, riebīga balss, kas vislaik večiņai pārmeta, kā viņa uzdrošinoties prasīt šoferim tādas lietas, nu viņš taču nevar zināt. Būtībā viņa kliedza. (viņā ir neizsāpēta sāpe uz veciem cilvēkiem)

Bērns: man bij nedaudz žēl skatīties uz to jauno māmiņu, kas pilnīgi līdz izmisumam jau vairs nevarēja izturēt sava bērna raudas, spiegšanu un niķus un beigās jau vairs nepievērsa tam nekādu uzmanību, tā vietā bērns vnk kliedza, spiedza, raudāja un visādi citādi papildināja autobusa vājprātīgo atmosfēru.

Iespaidīga sieviete: viņai ļoti piestāv būt iespaidīgai, jo tieši vienu pieturu pirms man bija jāizkāpj viņa pēdējiem spēkiem iespaidīja savu graujoša izmēra ķermeni manā blakussēdeklī tā, ka cilvēkam bez klaustrofobiskām tieksmēm tādas piemetās vienā setā! Viņa man ļoti atgādināja to sievieti no klipa…

Kad es izkāpu, manu seju vēl ilgi neatstāja jautājošā sejasizteiksme – wtf???

Šis ieraksts tika publicēts piens ar birkām , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

2 Responses to Vājprātīgo reiss Rīga-Balvi

  1. mmmmmm saka:

    Aizmirsi sevi pieminēt- tipiska caca, kas visus pārējos uzskata par sūdiem.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s