Ieeju Sanktpēterburgas metro. Ja tur apstājos, tad minūtes laikā man paiet garām tūkstoš cilvēku. Ja es apstājos pūļa vidū, tad man uzgrūžas virsū vismaz simts, jo visi tur steidzas. Ja es apstājos pie durvīm, kur pienāk mans vilciens, minūtes laikā ap mani būs divsimts cilvēku, lai gan vilciens nāk ik pēc 2 min. Un, kad pienāk vilciens, vagonā esošajiem simts, man nesaprotamā maģiskā veidā, pievienojos es un pārējie divi simti. Un, lai kā es gribētu tajā pūlī kko saskatīt, novērot un nodomāt, tas īsti nesanāk, jo pēc minūtes es jau esmu galapunktā. Un pieturā, kurā izkāpju, atkal jau priekšā ir jauns miljons…
A zin, cik Rīga ir maziņa? pavisam, pavisam!
dzīve autobusā 