īsta lelle vs mākslīga sieviete

Šodien virzienā uz rīgu autobusā iekāpa sieviete īstas kažokādas mētelī. Viņai bija mākslīgi blondi mati, sasprausti ar plastmasas gaišsarkanu sprādzi, seja bija izkrāsota mākslīgi gaišbrūnā krāsā un mākslīgi uzpūstās lūpas bija pārklātas ar indīgu vielu, kurai tikai drošsirdīgie un pārgalvīgie vīrieši parakstītos pieskārties, bet kažokāda gan bija īsta. Tik skumji, bet vienīgais īstais un patiesais, uz ko šī sieviete ir spējīga, ir viņas kažokādas…
Un galvenais, ka viņa apsēdās blakus sievietei (sauksim viņu par Allu), kurai arī bija kažokāda, bet ne-īsta un izskatījās, ka Alla jutās apkaunota tieši tā iemesla dēļ (jau iepriekš izsaku līdzjūtību vīram, kurš vakarā pārnāks no darba un saņems ziemassvētku dāvanu sarakstu ar vienu pašu vārdu – kažoks!). Bet, kas ir vēl vājprātīgāk, izskatījās, ka viņa būtu gatava naktī iezagties kaimiņu kūtī un pati sašķērēt visus trušus sev, lai tikai varētu sēdēt ar augsti paceltu galvu blakus lellei, tikai viņa ir aizmirsusi ļoti svarīgu faktu – Alla taču ir īsta…