Nav jau nekāds noslēpums, ka mana dzīve paiet autobusā un arī citu pasažieru dzīves turpat blakus. Bet ceturtdienas pēdējā rīga-cēsis reisā izrādījās, ka autobusā paiet visas pasaules un, ja met pieticību pie malas, tad arī visa visuma dzīve!
Teikā man blakus apsēdās kāda sieviete. Kamēr es lasu balto mākoņu zemes grāmatu (citēju: Jo biežāk Gvineira bija kopā ar Džeimsu, jo vairāk viņa mācījās izbaudīt miesisko mīlestību. Sākumā Džeimss bija maigs un rāms, bet vēlāk, pamanījis, ka Gvinā atmostas kaislība, viņš labprāt ielaidās rotaļās ar pamodināto tīģerieni. Katrā nākamajā tikšanās reizē viņa aizmeta pār bortu vēl dažus priekšstatus par piedienīgumu.), tikmēr sieviete man blakus sarunājas pa telefonu ar kādu draudzeni un informē un mierina viņu par gaidāmajām medicīniskajām procedūrām, kurām arī viņa ir gājusi cauri un tad viņas vēl aprunājas par kādu kopīgu draudzeni, kura rīkojas galīgi neapdomīgi būdama kopā ar to vīrieti, jo viņš viņas dzīvi padarot nožēlojamu.
Un tad viens no diviem pamatskolniekiem, kas sēdēja mums priekšā ieminējās, ka tam otram vismaz klasē esot meitenes un dažas pat pēc kkā izskatoties! un tā mēs iepazināmies ar visu viņa klasi…
Kamēr man ir 19.gs. Jaunzēlande, tikmēr kādam citam dakters Bērziņš vai Laine, kura pēc kkā izskatās. Nu katram jau savs! Nu un vēl šis tas.. un tā tas visums te braukā pa pasauli!
dzīve autobusā 