paralēlās pasaules

Kopš esmu nomainījusi darbu un savām nebeidzamajām nakts maiņām esmu pielikusi punktu, tagad es no darba uz autobusu parasti ap desmitiem skrienu pa Maskavas ielu. Nav jau nekāds jaukais rajons, tāpēc parasti no visādiem aizdomīgiem tipiem es izvairos, apejot viņus ar lielu līkumu. Arī ceturtdien, kad autobusi pieteikuši streiku, un mans pēdējais autobuss bij jau ap deviņiem. Tā nu es veiksmīgi izvairījos no viena tipiņa, kas megaātrā solī klumpačoja manā virzienā, un nepamanīju uz trotuāra sēžam citu, kam gandrīz uzskrēju virsū. Netīrs, smirdīgs un galīgā pālī viņš tur sēdēja, atstutējis muguru pret laternu vai kkādu ceļazīmi, kas nu tur īsti bija… ejot viņam garām, man likās, ka viņš kā zivs, kas guļ ar acīm vaļā, mani vēro un tad kā ķirzaka izšauj mēli, lai nāvīgi sagrābtu kādu kukaini, viņš atvēzēs savu roku un sagrābs mani aiz potītes.
Ģevuška! (tajā brīdī es ar papēdi, šķiet, uzkāpu vēl kkādam akmenim un izļodzīju kāju, no kā es vēl vairāk salecos – holivudas cienīgas bailes, tā teikt) Pazvaņiķe stodvinacaķ!
(es apstājos)  što vam slučilos?
-Pazvaņite, pažalusta. Ja ņimagu vstaķ.
(paskatos pulkstenī… autobuss) Harašo. Labvakar, te piedzēries vīrietis guļ uz ielas, nevar paiet, atbrauciet, lūdzu. Maskavas seši. Šas prijedut!
(viņš palēninājumā mirkšķinādams acis, pacēla skatienu uz mani) Spasibo… eem pal-dies!

Uz autobusu aizskriet es paspēju, vēl trīsreiz atskatījos, kamēr manam skatam priekšā bij redzams tikai zivju paviljons. Iekāpu, apsēdos un pēc minūtēm divām es jau pa Maskavas ielu braucu māju virzienā. Es vēl izstaipīju savu gulbja kaklu, lai redzētu, vai policija jau atbraukusi. Bomzis vēl joprojām sēdēja uz zemes ar vēja sapūstu, sarkanu seju un gaidīja atbraucam policiju, kas viņu aizvedīs uz labāku vietu, tikmēr es, skriešanas rezultātā iegūtu, sarkanu seju ieritinājos siltā autobusa beņķī un gaidīju, kad tas mani aizvedīs mājās. Un tā mūsu pasaules pastāv paralēli viena otrai, tikai manā pasaulē viss ir balts ar dzeltenām puķēm un krāsainiem taureņiem un, ja uzrodas kāds melns, netīrs traips, es to saucu par sliktu sapni. Viņam viss ir otrādi.

Šis ieraksts tika publicēts piens ar birkām , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s