Vīrietis, kam apsēžos blakus, ir tipisks vidējais statistiskais latvietis, kam pāri 30. Tāds, kas uz divlitrīgo Vanagu skatās kā uz izdevīgu pirkumu un melna mākslīgās ādas jaka, kas plecos vnm ir par platu un piedurknes tai vnm par garu, ir fakts, par ko justies lepnam.
Viņam, protams, zvana telefons – Jā, peļuk? Tad tu man atbrauksi pakaļ?
Kā neuznāksi augšā? Kāda jēga tad tev mani vest mājās? Tikai, lai mani sāpinātu?
Kādu fizisko? Mums nebūs nekāds fiziskais! Iedzersim kafiju, parunāsim. Man ir divas istabas, katrs gulēsim savā gultā, pele!
Vēl viņš viņai savā maigajā, jaukajā balstiņā izstāstīja, ka ir pieaudzis vīrietis un, ka vakar ar čomu zolīdi izdzēruši litru šņabi un, ka pieauguši cilvēki tā dara. Viscaur tai sarunai bij viens mērķis – viņš tik ļoti gribēja, lai viņa šonakt paliek pie viņa. Viņš teica, ka, ja viņš šodien redzēs, kā viņa aiziet, tas viņam sagādās tikai sāpes, ka viņam pašam ir kājas, ka viņš pats var mājās aiziet. Vēl viņš teica, ka viņa bijusī sieva viņam neko nenozīmē un, ka viņš pie viņas iet tikai tāpēc, ka grib apciemot savu dēlēnu. Peļukam par to nav jāuztraucās. Tad viņš pēkšņi nolika klausuli, jo pa otro līniju zvanīja sieva (no kuras viņš vēl nav izšķīries) – Što nada, debila? Iģi ļečitsa! Ja tibe gorlo pererežu! (varēja dzirdēt, kā viņa kliedz, bet, ko viņa saka, varēja noprast tikai pēc viņa atbildes) – Jā, peļuk, man te zona pazuda! Nu, tu vilksi pidžamiņu un iesi čučēt?
Peļuks piekrita nakšņot pie viņa. Tad viņš priecīgs, izslēdza telefonam skaņu, jo sieva vislaik zvanījās, bet viņš necēla, un no savas jakas piedurknes izvilka vienu alus bundžu. Izdzēra. Tad izvilka otru. Izdzēra. (tad tāpēc tās piedurknes vnm par lielu!!)
Laikam vajag saņemties daudz drosmes, lai būtu jauks un vārda debila vietā pieklusinātā balsī varētu pateikt peļuks. Bet dzīves realitāte ir tāda, ka, ja no divām pelēm viena iekļūs slazdā, tad otra tāpat grābs to sieru, kas uzsprausts turpat blakus.
Priecīgas Lieldienas, začuki!
dzīve autobusā 
Un nu, teksta uzdevuma jautājums.
Aprēķiniet, pēc cik ilga laika tipiskais vidējais statistiskais latvietis peļuku sāks saukt par djebilu!
augstākā matemātika
Vispār jau debila nu galīgi nav pareizi teikt. Uz sievieti saka “debilka” (дебилка). Vai nu tas vecis nepareizi pateica, vai nu nepareizi tika saklausīts!
pareizi.
ir cilvēki, uz kuriem vārds pareizi neattiecas, viņi pat tā vārda jēgu neizprot, bet viņi ļoti labi zina, kā teikt ir sķiļna. Un sķiļna teikt ir – nu čjo, debila, gģe tvaja mobila!
Mana virspusējā analīze vērojot līdzīgu personāžu:
Šāds vīrietis ir paštaisns un ar EGO. Dzer tādēļ, ka sieva kādreiz pagātnē aizliegusi (kā mazam bērnam) braukt makšķerēt. Jo vairāk dzer, jo sūrāka dzīve, biežāk jādzer un arī sieva biežāk kliedz un neļauj makšķerēt. Gadījumā ja daudz kliedz, tad var arī sadusmoties un par spīti atrast kaut ko peļukveidīgu, vai no sākuma piedraudēt ar tādas sievietes atrašanu. Tagad sieva vēl vairāk dusmojas un viņas pašvērtējums krīt aizā, viņa tiešām sāk atrast kašķi neparko, jo ir nelaimīga. Par to vīram atkal vajag iedzert un nu jau ir loģisks iemesls aizbraukt pie peļuka, ja jau sieva mani nemīl un nekāro miesas baudas. Peļuks, protams, ir lidzīga būtne ar zemu pašvērtējumu un tas, ka vīrs krāpj sievu dēļ viņas, protams, to ceļ un viņai tas savā ziņā palīdz justies labākai. Kā arī ”ko tad tāda dura kā es, pusmūža gados varu citu dabūt, ne vairs dibens, ne arī krūtis”.
Bet tā jau viņi viens otram ir kā radīti. Un visi ir ieguvēji.
Vīrs jūtas pievilcīgs, mīļākā arī un sieva dabū alimentus.
Šššausmīgs vidējais statistikais vīrietis… man gribētos domāt, ka gluži tāds viņš nav… 🙂
Njā, ja tādi ir Latvijas pusmūža vīrieši, tad es to pusmūžu negribu sasniegt. Un ko gan labu par sievieti vispār var liecināt mīļvārdiņš Peļuks?! (retor. jaut.)
mazā, es gar zemi 😀