Ievēroju, ka čalis, kam apsēdos blakus, kko lasa. Domāju – jāapskatās, cik ļoti atšķiras mūsu lasāmvielas. Man likās, ka tā varētu būt bībele, jo viņš izskatījās pēc tāda, kas grāmatas lieto tikai tad, kad vajag iekurināt krāsni. Bet tieši tādi cilvēki tiešām parasti lasa tikai bībeles. Un man vnm licies – nu kā var visu mūžu to tikai darīt kā lasīt bībeli, katreiz vienu un to pašu, kāda tam ir jēga, nekā jauna taču neuzzinās. Un vnm mani tas ir kaitinājis, ka katrreiz tak viņi lasa, tad māj līdzi ar galvu visam. Bet lai gan, ja tā padomā, kad es jau trešo reizi lasu visu laiku ever labākajā vecum-vecajā grāmatā – atriebība ir asinsdesa – zin, man arī gribās celties kājās, celt rokas pret griestiem un teikt aleluja! Ģēnijs ir miris, lai dzīvo ģēnijs!
Maksimāli neuzkrītoši mēģināju ieurbties tajā, ko viņš lasīja, kad man acīs kkas iedūrās. Viņa nedaudz tikpat kā gandrīz tīrās rokas, kas turēja grāmatu, īkšķim nebija gals, bet no viņa ārā stiepās kkāds kraupjains, dēmonisks anormālas formas nags. Kā tāds rags no velna pieres, kā ērce, kas piesūkusies ar ļaunumu un grib vēl, kā netīra, inficēta žurka izbāzusi savu asinskāro purnu no mājas sienas, kā baktēriju apsēstais gurķis Vācijas tirgū. Un viņš dūrās man acīs, es nevienu burtu salasīt nevarēju, man likās, ka esmu iekāpusi nepareizajā autobusā, jo šitais dodas taisnā ceļā uz elli! Savā apstulbumā un izmisumā vienlaicīgi – novērsos, lai pievērstos kkam citam, lai meklētu glābiņu.
Un jā, tur viņš arī sēdēja. Atspiedis galvu pret priekšējo beņķi, 3 rozā kleitās ģērbtu, mazu meiteņu tēvs lasīja bībeli. Mēs esam glābti! Kā saka Armands – Paceļam visi rokas gaisā un skatamies augšā! Aleluja!
dzīve autobusā 
“Kā tāds rags no velna pieres, kā ērce, kas piesūkusies ar ļaunumu un grib vēl, kā netīra, inficēta žurka izbāzusi savu asinskāro purnu no mājas sienas, kā baktēriju apsēstais gurķis Vācijas tirgū. ” <– šī daļa lika man noskurināties. Dzīva iztēle.
Man kā cilvēkam, kurš pabeidzis manikīra kursus vispār ir bailes nereti sēdēt autobusos! 😀 kādas tik cilvēkiem nav tās rokas un nagi un… un īstenībā fui… 🙂