Piektdienas autobuss Rīga-Cēsis. Kad autoostas tabloīdā sarkani spīdīgie cipari 21:29 nomainās uz 21:30 un ir teorētiskais autobusa atiešanas laiks, aizelsušās pie tā pieskrien divas meitenes, apkrāvušās ar guļammaisiem un citiem maisiem. Viņas uz FonoFestu un šofere (wtf?) izteikti skaļā un riebīgā balsī kā ar karoti pa zupas šķīvi noskaitīja, ka rekur čaļi no otrās rindas arī uz turienēm brauc un viņām būšot kompānija (wtf?). Meitenes gan tas pilnībā neinteresēja un viņas ieņēma vietas pašā aizmugurē starp mani grāmatā un puisi garlaicībā. Bet tās jau nebūtu 16 gadīgas meitenes, ja viņas garlaicību neēstu kā cukurvati!
Elīna – viena no meitenēm – bija nesen atgriezusies no Bulgārijas, kur viņa bija ar savu un citām klasēm uz vairākām dienām atpūsties: “Bļa, tas bij vnk čilīgi! Pirmajā naktī mēs piedzērāmies. Marta ar Signi gāja uz klubu, es saku Signei – tu tikai neatstāj Martu vienu!! Es uztraucos! Mēs palikām dzert pie lielajiem puišiem 612. istabā. Dainis no lielajiem puišiem – viņam ir kādi 18 gadi – viņš galīgi piedzērās un iekodās man vaigā un nelaida vaļā. Dirsā vnk! es domāju wtf? wtf? wtf? Un, kad viņš atlaida, es viņam tādu pļauku iesitu, gandrīz roku salauzu. Un to redzēja viens džeks, kurš arī dzīvoja tajā viesnīcā, viņam bija kādi 40 gadi, pēc tam, kad es raudāju, viņš man teica – redzi šitās konfektes un Jack Daniels – tas viss ir mans un tagad arī tavs. Viņš bija tiešām jauks un es viņam izkratīju sirdi, jo, kad es zvanīju Martai, viņa bija galīgā pārpālī dirsā un man nebija, ar ko parunāt.
Otrajā naktī mēs aizgājām uz promenādi un galīgi piedzērāmies kkādā klubā. Tāds čils! Bet, kad es tiku līdz viesnīcai, tā arī savā kleitā aizmigu pie poda, jo man bija nenormāli slikti, Marta vnk ienāca un tā sāka rēkt pa mani. Vnk dirsā! Brokastis mēs visas dienas nogulējām un pa dienu arī gulējām un neko nedarījām. Čils. Trešajā naktī mēs ar Martu jau bijām piedzērušās, kad lielie puiši un Taņa izdomāja, ka grib iet uz klubu un mēs teicām, ka zinam, kur jāiet un varam aizvest. Iedomājies, bļā, mēs kkādas sīkās ar Martu vnk visu to lielo baru vedam. Vnk wtf? Pa ceļam Marta ieraudzīja kkādu džeku uz ielas un gribēja iepazīties. Latviski!! Hahahahaa wtf? wtf? wtf? Dirsā! Tikām līdz tam klubam, mēs jau tur visu zinājām, sakam lielajiem puišiem – te ir lete, tur galdiņi. Viņi bija šokā! Marta jau ar kkādiem vācu večiem dzer šotiņus. Wtf vnk! Man viens turks prasa, vai es negribu iedzert, es riktīgi priecīga – jā, protams. Viņš man nopirka mohito. Lielie puiši tādi skatās uz mani – kur tu dabūji mohito? Es saku, man izmaksāja viens džeks. Es visiem iedevu pagaršot, arī Taņai. Visi vnk tādi wtf? wtf? wtf? Sīkajai kāds izmaksā mohito! Pēc tam es jau ar Martu kopā dzēru šotiņus. Kkāds portugālis man sāka uzbāzties, a mēs ar Martu vnk aizgājām dejot, vnk rītīgi seksīgi dejojām, bļā es pat neatceros, kā mēs dirsā tikām līdz viesnīcai. Man tā Marta izbesīja, tāda dirsa viņa patiesībā ir. Bet es tev saku, vnk tāds čilīgs brauciens.”
Bulgārija ir dibināta 7. gadsimtā un ir viena no vecākajām joprojām eksistējošajām valstīm Eiropā. Tā atradās vēsturiski nozīmīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā. Caur šo valsti gāja tirdzniecības ceļš no Centrāleiropas uz Tuvajiem Austrumiem. Vai tas nav čilīgi, ka arī 21. gadsimtā meitene no Eiropas pārdevās Tuvajiem austrumiem? Zeme griežas, bet kkas tomēr paliek uz vietas. Čilīgi!
dzīve autobusā 
Diezgan biedējošs fakts – sīkās čilīgās izklausījās tieši tāpat kā piemājas Vilnis!
Vilnim ir reāli lielāks vārdu krājums! Un sakot – što za huiņu – viņš nedomā to burtiski, bet runā par kurpēm!
Arī nereāli patiess fakts 🙂
wtf?wtf?
Labs raksts, sasmaidījos. 😀
– wft? wtf? wtf? – čilīgs brauciens! Tikai žēl sīko, ja viņas tik vieglprātīgi uzvedīsies – tiešām kādreiz kāds turks ieliks.. starp mazajām, līkajām kājelēm.
Es jutu, ka beigās būs tāds nopietnāks citāts par Bulgārijas vēsturi! 😀
Tikai tagad pēc šitā izlasīšanas pārņem tās pašas kliedzošās šausmas, ko Apinis par jaunatnes alkoholizāciju visos medijos ir jau iztiražējis.
Tava dzirde un atmiņa mani baida.
Nevajag baidīties – es esmu labsirdīgs cilvēks!
Sasmējos! :))
Taisni vai tā labi palika, ka maniem senčiem manos sešpadsmit gados nebija naudas, lai nofinansētu man wtf? wtf? wtf? braucienu uz Luksemburgu, kura laikā daži “lielie puiši” pat mentenē ietrāpīja par wtf? wtf? veikalā apzagšanos. Noteikti arī bija viens čilīgs pasākums. 😀
Spēcīga atmiņa, baiss pastāsts.
Man liekas, ka pilngadības vecums ir jāceļ uz kaut kādiem 25 gadiem un šitos knariņus jātur bērnudārzā cik ilgi vien iespējams- a to šitajā vecumā visa pasaule pie kājām un prāta itin nemaz! Jāsaka kā standarta omei- kas tur labs var izaugt…
Ceru, ka tā nav tā Elīna ko pazīstu.. 😀
wtf? dirsā! …čilīgi!
trīs vaļi uz kuriem valstās Elīna. (jā, valstās, ne balstās, jo viņa jau kādu laiku ne uz ko nebalstās)
smieklīgi.. un reizē bēdīgi.
Ēu, tiešām wtf? Man palika kauns, ka man arī ir 16.
Es skatos un priecājos, ka mani māsu bērni šīm te dāmītēm nelīdzinās.
tik sulīgs pastāstiņš! pilnīgi varu iedomāties to visu realitātē. man arī ir gadījies pāris reizes sabiedriskajā apsēsties netālu no spiedzošu meiteņu bariņa, kuras stāsta par saviem pagājušās nakts piedzīvojumiem. njā, un parasti viņas nespēj izdomāt neko aizraujošāku par nodzeries, novemties, nodr**ties spēli…
Paldies autorei par izcilo blogu! Izskatās, ka biežāk grāmatas ir tikai piesegs brauciena laikam 🙂
grāmata, jā, dažreiz mēdz būt arī butaforija