Biruta (28) ar dēlu Oskaru (4) un Gata (ex) meitu Elmu (10) tāpat kā es (25) Rīgas autoostā blakus zīmei – visi baložu barotāji tiks sodīti, tiek veikta videonovērošana – gaida pēdējo autobusu uz mājām. Kamēr Biruta spītīgi Aleksandram (29), kuru valsts policija meklē pēc Krimināllikuma 253. panta 1. daļas, mēģina ieskaidrot, ka firmenniji duhi, ko viņš viņai grib pārdot pa 50 ls ir tirgū nopirkta podģelka. Tikmēr es spītīgi nebaložzvirbulim pametu savas tomātmaizītes drupačas.
Pirmkārt, neaizmirstiet cilvēki, ka šajā valstī ir krīze un par jebkuru izšķieztu maizes drupaču jūs sodīs! Ja, gaidot autobusu, jūtat kādu elpojam pakausī, tad ziniet – jūs novēro autoostas slepenais dienests!
Biruta: Kad aizbrauksi mājās, pasaki Gatim, ka es ar Aldi iedzēru tikai pāris kokteilīšus un vairāk neko. Un neuztraucies, es tev samaksāšu par to, ka tikmēr pieskatīji Oskaru!
Otrkārt, kurš vsp bērnam liek vārdu Biruta?? (neattiecas uz Padomju Savienības laiku)
Oskars: Man arī vajag naudu!
Biruta: Tev arī, saulīt, es iedošu 2 latus.
Oskars (sajūsmā): Man būs 2 latiņi?
Biruta: Jā, saulīt, kā saka, nauda bija un būs, bet pašlaik viņas nav ha ha. Man jums abiem nekā nav žēl! Saulīt, tu gribēji beibleidus, es nopirku, tu gribēji bakuganus, es nopirku, gribēji šodien uz makdonaldu, aizgājām. Mamma tev visu nopirks, ko tu gribēsi! Bet, Elmiņ, tu esi apmierināta ar šodienas pirkumiem? Es iztērēju priekš tevis 50 latus, rīt brauksim Oskaram pirkt visu, priekš viņa man ir 100 lati. Tagad tev skolai viss ir? Tu taču zini, ka es tev vnm palīdzēšu ar naudiņu, tu tikai pasaki! Ha ha, es jau dzeru trešo kokteilīti, ko man Aldis iedeva līdzi!
Elma: Tas tač ir daudz!
Biruta: Nē, Elmiņ, nevienā acī tas nav daudz! (Biruta paceļ klausuli) Priveķik, solnce majo! Nu mēs braucam pie tevis, somā man ir arsenič jabločnij ha ha ha, vot takije piragi, takoj kampot! … Malčaķ, ženščina, tvoj ģeņ 8. marta! ha ha ha! Ah ti pizduška, naruška! Atnāc mums pretīm uz pieturu, ciluju! (Biruta noliek klausuli)
Treškārt, vai tad kkur notiek atlase konkursam, kur uzvar tas, kurš minūtes laikā pateiks visvairāk pērļu? Un kāpēc es par to nekā nezinu?
Biruta: Elmiņ, piedod, ka es šodien uz tevi sakliedzu, es tevi ļoti mīlu, mēs taču esam draudzenes, Gatim droši vien drīz būs cita draudzene, bet es domāju, ka es tevi tāpat apciemošu. Gatis nav slikts, es tikai nesaprotu, kā tā var izturēties pret savu mammu, tādus parādus sataisīt. Jūs taču dzīvojat ar viņa māmiņu, viņa ir tik labs cilvēks, es viņu tā mīlu, es tiešām viņu mīlu. Viņa ir tik labs cilvēks, ja es varētu izvēlēties, es ņemtu viņu par savu māmiņu, es viņu tik ļoti mīlu, viņa ir tik labs cilvēks. Ja kāds viņai pāri izdarīs, es viņu nositīšu, bļac!!!
Oskars (līdzjūtīgi): Bet tu taču esi vājiņa!
Biruta: Nē, bļac, es atpizģīšu katru jobano idiotu, kas viņai pāri nodarīs, saulīt! Un, Elmiņ, neraudi, es negribēju šodien uz tevi tā sakliegt, es taču tevi mīlu.
Oskars: A kur dievs dzīvo?
Biruta: Debesīs!
Oskars: A viņš nevar nokrist?
Biruta: Nē, saulīt, nevar!
Man diemžēl jāsaka, ka var! Var viņš nokrist! Kopš tā laika, kad mīlestība un naids ir viens vesels, kopš pienākums un bezatbildība ir viens un tas pats, kopš laipnība un rupjība ir nešķiramas, kopš beibleidi un bakugani aizstājuši kaķīša dzirnaviņas un ezīti miglā, kopš beznosacījuma mīlestība ir izmērāma naudā pat dieviņam var sagriezties galva un viņš var nokrist no sava mākonīša un attapties ēdot vakarēdienu kopā ar pašu spalvaino, netīro un baismo sātanu. Strēbt vienu un to pašu zupiņu, iekosties vienā un tajā pašā maizes šķēlītē, bļac arārā!
dzīve autobusā 
Nudien nezinu, vai Tu sižetu noskati dzīvē un daļu piedzejo, vai arī viss ir, tā teikt, čorna-po-belomu, bet nu vaimandieniņvaivaiviavai, kā man patīk Tavi stāsti! Varbūt jo vairāk tāpēc, ka pati tādus savā galvā rakstu, kad mīcos pa sabtransu.
Mazs, bezkaunīgs jautājums – vai nevarētu, lūdzu, biežāk? 🙂
piecos vārdos ir tā – ko dzirdu, to rakstu, ko redzu, par to man nāk smiekli. Rakstu, cik bieži sanāk, vēl biežāk braukt autobusā nevaru atļauties.
un paldies, tikai man viens mazs, melns jautājums – drīkst aizņemties vārdu sabtranss mūžīgā lietošanā bez autoratlīdzības tiesībām?
Aber lūdzu, šāda bloga dēļ sabtranss tiek nodots Tavā rīcībā lietošanai pēc vēlmēm un vajadzībām!
Bez vārdiem par pēdējo rindkopu. Kad Balto sajauc ar Melno, nav brīnums, ka rodas kaut kas duļķaini Pelēks. Es tomēr esmu PAR to, lai tie abi dzīvo paralēli viens otram un paliek vien atdalīti.
Un jā, man tā Biruta būtu sakritusi uz nerviem laikam.