Romantiska traģikomēdiska drāma

Ir pilnīga nakts, peļķēs uz Maskavsielas atspīd dzeltenās laternu gaismas, kuru monotono spīdumu izjauc manu kurpju dipoņa, kas peļķēs atstāj mazus un tad arvien lielākus un lielākus riņķus. Kad man apnīk pētīt nelīdzeno asfaltu, lai izvairītos no peļķēm, lai gan kājas jau sen kā ir slapjas, es paveros augšā – un tur nu viņš ir! Liels un plakans. Plakans tāpēc, ka tik spožs. Mēness – viņš visam spīd virsū, visu viņš nokrāso citā krāsā nekā saule. Visu padara par savu! Viss vizuļo sudrabains, pat bomžu pāris pie zivju paviljona, kas vnm sildās pie ventilācijas trubas, tagad viņi spīd un viņiem izrādās ir sejas! Kraupainas. Bet sejas!

Ir jau 3 minūtes pāri autobusa atiešanas laikam, es sēžu savā beņķī, kustinādama kāju pirkstus slapjajās kurpēs.
šoferis: Nē, izbeidziet te man, kāpiet ārā!
(Es palūru pa vāji apgaismoto eju uz priekšu – pie šofera stāv kāda meitene lielā, melnā kapucē. Cītīgi mēģinot noslēpt savu seju, viņa ir pilnīgi aizmirsusi  noslēpt visu citu, kas ir iespīlēts cieši pieguļošās džinsās līdz pat viduklim.)
meitene: lūdzu, es atslēgas pazaudēju, naudas man nav…
šoferis: tikai nevajag, mani jau šitā 3 reizes apšmauca, nevedīšu es jūs bez biļetes
Meitene sāk žēlabaini vaidēt kā Asaru Oskars, kurš strādā par klientu menedžeri kapakmeņu darbnīcā. Viņa pat vēl īsti nepaspēja izmest savu trumpi par bērnu, kas viņu gaida mājās, kad no aizmugures lieliem, smagiem soļiem uz priekšu nesās vīrietis baltā baikā: (šoferim) Tā, nevajag stresot! Līdz kurienei viņai vajag? Līdz Vangažiem? Es nopirkšu biļeti, pa tādu naudu jau nabagāks nepaliksi! (1.40 Ls)

Nu re, viens mirklis un no iereibuša lamzaka ar milzīgām, kokainām strādnieka rokām viņš pārvērtās staltā princī uz balta zirga. Pelnrušķīte pat aiz lielā aizkustinājuma saņēma savu seju rokās, atspiedās pret prinča plecu un sāka raudāt.
Princis: Nu neraudi, še biļeti un nāc sēdies! Kā tevi sauc?
Pelnrušķīte: Tatjana.
Princis: Ar ko nodarbojies?
Taņa: Ar datoriem ņemos.
Princis: Vot izstāsti, man dators neiet, kad eju internetā.
Taņa (šitā ir jau cita Taņa, ne tā, kas izmisumā raudāja, tās vairs nav): Tā, značit, kāds tev softs ir uz kompja?
Princis: A?
Taņa: Vindovs. Kāds tev vindovs?
Princis: XP
Taņa: Labi, kāds eksploreris?
Princis: Ar ko es tagad runāju? Es šitos terminus nesaprotu, man vajag vārdnīcu. Es karoče, tev izstāstīšu, man vords iet, rakstu, bet kā es gribu internetā spēlītes spēlēt, tā ņifiga neiet. Man jau, redz, kāda lieta ir, man laptops tagad ir, nu tikai spēlītēm, bet vot neiet.
Taņa: Davai, es tev iedošu savu numuru, tu man zvani, ja kas, es tev visu pa telefonu varu izstāstīt, kur kura poga jāspiež
Princis: … kur kurš vads jābāž…
Taņa: he, nu jā! Zini, savu numuru es neatceros, es tev iedošu Baibas numuru, viņa ir mana draudzene, viņa tev iedos manu numuru. Raksti – 2822**** Vsp man tikko palika 28 gadi, pašķīros ar bērna tēvu, dēlam ir 5. Viņš tik gudrs ira, viņš visas mašīnu markas zin, viņam ir bmw diagnoze!
Princis: Varbūt tu gribi pagulēt, līdz Vangažiem tak stunda jābrauc.
Tajā brīdī mēs bijām Juglā. Līdz Vangažiem vēl 20min.

Viņa bikli nolika savu galvu viņam uz lielās, lepnumā izgrieztās krūts, viņš viņai aplika roku ap pleciem. Tik vienkārši. Un viņi gulēja.

Ja jau tas notiek tik vnk, tad varbūt rītdien pie Brīvības pieminekļa uztaisīsim milzīgu kaudzi ar dārgām grāmatām, kas gudri runā par attiecībām, to modeļiem, problēmām, kas dod tādus padomus kā – sarakstiet uz lapas visus plusus un mīnusus – un tai kaudzei piešķilsim uguni!?

Viņu fluīdi jau sāka izplatīties pa visu autobusu. Viņiem priekšā sēdošā meitene skaistā, sarkanā mētelī, ar krāsainu kreļļu virteni ap kaklu izvilka no somas kastīti ar dzērvenēm – Nevēlaties? Viņa piedāvāja blakussēdošajam puisim.
– auksti, vismas ar temperatūru -25 grādi pēc Celsija Ledus karalis viņai atbildēja un turpināja skatīties priekšējā beņķa mugurā, kurā kā aukstais ierocis bij dziļi iedurts pelēks, bezjūtīgs, plastmasas, rokturis. Viņa paņēma pirkstos skābeno dzērveni un ielika to mutē, pēc kā pirkstu mulsi slidināja pa vaigu līdz auss ļipiņai, tad lēni lejā pa kaklu līdz krellēm. Un pavisam neapzināti pirkstu galos viņa sāka virpināt gaišzilo pērli viņas kreļļu virtenē, it kā mēģinādama sasildīt…

Tikmēr Princis savos cietajos pirkstos, ar kuriem varētu malku skaldīt, saņēma Taņas matu šķipsnu, kas bij noslīdējusi pār viņas seju. Viņš to lēni un uzmanīgi sakārtoja un tad ar pirkstu kauliņiem vairākas reizes maigi pārvilka pāri Taņas vaigam. Viņas miegainās acis atvērās, lai atkal aizvērtos skūpstam. (Taņa: Man jāiet. Vangaži.) Un viņi vairs nespēj atvadīties, viņi skūpstās atkal, tik grūti ir iedomāties dzīvi vienam bez otra, ka atvadu skūpstā katra sekunde ir jāizbauda.

Taņa jau skrien pa eju uz priekšu vēl atskatīdamās. Nu vairs no meitenes, kas slēpās no izmisuma, kas raudāja un zemojās, kas lūdzās pēc žēlastības, nekā vairs nebija palicis, arī lielā no sabiedrības acīm slēpjošā kapuce vairs nebija galvā. Tagad mākslīgi blondās, ar izsmērētu skropstu tušu un smaidā savilktiem, apaļiem vaigiem Taņas pagrieztā galva teica – Piezvani!

The End.

Šis ieraksts tika publicēts piens ar birkām , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

10 Responses to Romantiska traģikomēdiska drāma

  1. inns. saka:

    zini,Tev jāizdod grāmata.

  2. meetvilma saka:

    Happy ever after

  3. boold saka:

    nekādu stereotipu un standartu, tik ļaušanās apmānam un mirkļa sajūtām.

  4. Kubiksovs saka:

    Lielisks scenārijs īsfilmai. It īpaši galvenās varones pēdejie vārdi.

  5. sarkanakmens saka:

    Jā, nav slikti!:)

  6. Sasodīti labs blogs. Priecē! Raksti vēl!

  7. Tincii saka:

    o jē, nu un tagad atkal mēnesis jāgaida līdz nākošajam postam! NEcilvēcīga šī kacināšana ar literārajiem gardumiem. Malacis.

  8. lejkanniņa saka:

    wow!spriedze līdz pēdējam teikumam! pat nevarēja vairs saprast, kur beidzas īstenība un sākas fantāzija. beigās viss likās īsts! gribu izlasīt visu grāmatu!!! 🙂

  9. vakardiena saka:

    pēc šitā man neviens neiestāstīs, ka filmas un seriāli ir skaisti meli. redz, ka nav! arī dzīvē kā seriālā 😀

  10. aspazija saka:

    nu, ļoti labi, svešā meitene!

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s