Ir pusdienas laiks 10. tramvajā. Pāris mirkļus pirms tramvajs apstājās pieturā Stērstu iela pie CSDD kāda jauna brunete piecēlās, lai tajā izkāptu. Turot viedtālruni cieši pie auss, viņa līganā gaitā tuvojās vidējām durvīm. Savu mīksto, lielo, adīto zābaku pēdu nospiedumu vietā viņa uz tramvaja braucošās grīdas atstāja pelēkus pirktaiņus tā, it kā viņa kā lokana cirkus akrobāte pārvietotos uz rokām. Kad viņa pagrieza galvu, lai pārliecinātos, ka neko nav aizmirsusi, no viņas nekārtīgi sapītās bizes izspraucās viena pati par sevi dzīvojoša matu šķipsna, kas pārkrita viņai pār seju. Ieraudzījusi savus cimdus, viņa noliecās, lai tos paceltu, un viņas pieguļošajos legingos jau tā perfekti redzamā kāju forma, ieguva jaunas dimensijas.
Aiz viņas piecēlās arī kāds nevīžīgs kungs pelēkās drēbēs, vai brūnās, vai krāsainās, es nespēju to ievērot, jo pēc pāris frāzēm, ko viņš meitenei, tuvu pieliecies, izteica, viņa kaulainā, dzīslainā roka, kā slīdot pa ietaukotu piparkūku mīklu pirms tās mīcīšanas, slīdēja pa viņas dibenu.
Viņa lielām acīm skatījās viņam virsū un atkāpās.
-Saulīt, negribi ar mani kkur kopā aiziet?
-Nē, ko jūs iedomājaties?
-Kas ir? Pasēdēsim. Iedzersim kafiju heheheee
-Labāk padomājiet, kā jūs uzvedaties savā vecumā?!!
-Kā?!!! Kā?!!!! Hitleram savā vecumā bija piecas sievietes dienā!!!! Es esmu Lucifers apvienojumā ar Hitleru!!!! Es esmu zvērs!!! Visas mani grib!! (viņš nolaizīja lūpas un izkāpa, nočaukstinot savu plastmasas maisiņu)
Hitlera netīrā roka ieguva to, ko gribēja, bet brunete csdd braukšanas eksāmenu nenolika.
dzīve autobusā 
TIK, nu TIK dzīvīgi! 🙂
Kā saka ir aitas ir cirpēji…
tu esi Dāvis.