Slikti!!!

Tieši pēc 15 min ilga skrējiena un nokavēta autobusa, ņemot vērā, ka nākamais ir tieši pēc stundas, nolēmu ieiet maximā, nopirkt ķilavas, voblu un vēl dažus brīnumus, ko ciemiņš no Amerikas, kas uz pāris dienām viesojās mūsu mājās, nekad mūžā nav ēdis. Garām tortēm es arī, protams, nevaru paiet, tāpēc apstājos tieši pretīm kūku vitrīnai, kur blakus pārdodas salātiņi. Kamēr manā galvā risinās argumentēts dialogs, kāpēc kūkas ēst ir kaitīgi un nenormāli garšīgi un tas man liek justies laimīgai, tikmēr man blakus nokrita meteorīts.
Veca kundzīte: Man, lūdzu, tos salātiņus ielieciet.
Maximas smaidīgā un pavisam nenogurusī pārdevēja: Šitos?
Vecā: Nē, tos lētākos. Es jau dzīvoju tādā valstī, kur var tikai visu vislētāko pirkt! (es šeit dzīvoju, jo zeme, kurā es stādu kartupeļus, mani ir izaudzinājusi par to, kas es šodien esmu)
Pārdevēja nu-jau-sen-ne-baltajā uzsvārcī ņem ar lielo karoti un vienladzīgi žļarkt iepļockā salātus plastmasas trauciņā un pamet tikpat vienaldzīgu un tukšu skatienu uz bez-piecām-minūtēm sprāgstošo meteorītu, it kā jautādama – vēl? un sākās!
Meteorīts: Visu, visu, mīļā! Tik maz jau nevar atstāt, jāņem ir viss, tā jau nevarēs! Paskaties, kāda tā siļķe kažokā izskatās, nu taču tādu nevar atstāt!!! Pretīgi skatīties, man pilnīgi vēmiens nāk! Rauj uz augšu! (neaizmirsti, mīļā, ka tu atrodies maximā) Nē, mīļā, tam, kas to ņēma bija jāsaka, lai ņem visu! Ja ne, tad nevar pārdot! Viss! Šitā nevar strādāt! Es, kad Padomju laikos strādāju par pārdevēju, nekad tādu neatstāju, FUJ! Un man priekšnieks nesa kompetes! Fuj, ku šitā nevar strādāt!

Un tā nokrita meteorīts tieši Teikas vidū – melns un pretīgs – un nokrita, apsmērējot ar saviem sodrējiem visus apkārtējos cilvēkus un uzspļaujot šodienas lielveikalu sistēmai, iekrita tieši Centim klēpī, izsvieda pa gaisu gaisiem izmazgātos salātus un krītot tas pāršķēlās uz pusēm un no tā izšļācās gadu gadiem krātā žults – sapuvusi un smirdīga! Fuj!
Es varu skriet pa pieneņu pļavu un pēc tam trīs dienas uz jautājumu – kāpēc tu esi dzeltenā krāsā – atbildēt, ka viss ir slikti. Es varu ieiet veikalā un man neviens tur neprasīs, kā man iet, jo visi tāpat zin, ka viss ir slikti! Man ir viens draugs, kurš uz visu ātri un konkrēti atbild – SLIKTI!!! Un tā veča, viņa burkšķ un siekalas šļakstās ārā pa lūpu kaktiņiem, cik slikti viss ir! Un, kad es pārdevējai palūdzu, lai iesaiņo man to banānu kūku, viņa tikai noplikšķināja savas melni sakrāšļotās acis un noprasīja: “Kuku nada?” “Nada, nada! Slikti!”

Kad iekāpu autobusā, redzēju kā garmataina blondīne palielā tumšzilā jakā katru reizi, kad viņai blakus sēdošais puisis pagriezās uz viņas pusi, kautri pasmaidīja, bet puisis tad vēl vairāk aizgriezās uz loga pusi un tumsā noteikti mēģināja saskatīt fotoradarus, jo tie ir reāli slikti!!! Kad viņš gribēja izkāpt, meitene piecēlās un es uz viņas jakas izlasīju uzrakstu – policija – un sapratu, kāpēc puisis no viņas vairījās! Slikti!

Šodien paaugstināja autobusu cenas! Slikti! Es vairs nestrādāju savu sapņu darbu! Slikti! Es šodien paskatījos ziņas! Slikti! Un te pēkšņi pilnajā autobusā iekāpj jauns čalis. Noskanē autobusu, saprot, ka mīksta piezemēšanās viņa bulciņām nesanāks, ieliek austiņas un sēžas uz trepītēm. Tieši tas ir brīdis, kad manu acu priekšā iznirst divas apaļas magoņmaizītes apjoztas ar oranžu Calvin Klein gumiju. Ak, es mīlu šo valsti!

Šis ieraksts tika publicēts piens ar birkām , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

7 Responses to Slikti!!!

  1. Mazā, nu nav viss tik slikti…
    Sliktāk būtu, ja Tu būtu kaut kur ārzemēs, pirktu kūku, kuras derīguma termiņš varētu pārdzīvot pat mūsu cilvēci. Tev blakus, kamēr izvēlies apstātos kāds Paksitānis, Afgānis vai jebkurš cits, kurš ar lepnumu godā Allahu. Viņš Tev ieskatītos acīs, pasmaidītu, pateiktu, kā esi skaista, mēģinātu sarunāt tikšanos, vai izvilināt Tavu numuru.
    Un, it kā viss ir labi, bet iekšēji Tu jūties slikti, jo apzinies, kā vienīgais, kas Tevī ieinteresēja šo cilvēku ir Tava EU pasa un iespēja legāli uzturēties šajā valstī.
    Bet vēl sliktāk būtu, ja Tu noticētu viņa galimiem un ļautos sevis apvārdošanai…

    Tantiņas, kuras saka, kā ir slikti nav lielākais ļaunums, jo no viņām Tu zini ko sagaidīt. Bet no galimiem un izlikšanās, kā viss ir burvīgi var sanākt kaut kas baiss. It kā fotoradars stāv, nevienam netraucē, bet hops, un Tu jau esi likumpārkāpējs…

  2. Stāsts un valoda – viss LABI :), bet!
    Salātiņi nepārdodas, tos pārdod. Latviešu valodā pārdodas tikai dzīvas būtnes, kas pašas spēj pieņemt šādu lēmumu.

    P.S. Šī nebija piekasīšanās kasīšanās pēc.

  3. elzastory saka:

    Par autobusu cenām piekrītu – slikti!

  4. krutsgals saka:

    Forši, ka tavi stāsti transformējas.
    T.i. nav vairs tikai stāsti par autobusu, bet tā kā ir kaut kas pamainijies, tad arī stāsti ārpus autobusa.
    Un tas laikam normāli, savadak drīz tev speciāli nāktos braukt ar autobusu stāstu dēļ.

  5. aspazija saka:

    piekrītu, ka transformējas, bet, godīgi sakot, man liekas, ka tie pēdējā laikā zaudē savu garšu un tavu brīnišķīgo, izstrādāto valodu

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s