Mīlestība, redz, ir tāda lieta, par ko vajag runāt. Kāds vīrs autobusā, kam rumpja vietā ir apaļa, gaļīga bumba, ieģērbta melnā zīda kreklā ar lilliju rakstiem, un no kuras uz visām debespusēm izstiepjas bālganas ekstremitātes, no kurām ārā rullējas viņa dzīvnieciskā daba, runā par dzīves mīlestību. Un sievietīte ar peles purniņu tik māj ar galvu līdzi. Viņa tik māj un māj un jau pieceļas kājās un iet uz autobusa izeju, kad apaļā bumba sagrīļojas, kā uz iluzionista pirksta, un nokliedzas: “Lai jums labi dzīvē klājas!” Un stāstāmais palika pusgatavs.
Bet sievietes balss man aiz muguras ievada, iztirzā un nobeidz kāda cita mīlestību:
– Viņš jau man tāds kautrīgs, varbūt viņš arī neko nepateiks.. Bet es jau uzreiz viņam teicu: “Ko tu ar viņu pinies, nav viņa tā vērta.” Nē, viņš viņu mīlot. Viņš taču viņai visu bij gatavs atdot. Pasarg dievs! Nē, tu paņem to telefonu sev. Vai viņš viņai ir kko parādā? Neko! Viņai tas telefons nepienākas! Mīlestība, mīlestība, jā, baigā mīlestība, vienu dienu viņa pasaka – es mīlu citu! Zini, es tikai to skaitītāju nepierakstīju, visu atstāju uz galda, gan pildspalvu, gan lapiņu, bet neko nepierakstīju, nebija man laika.
Kādu uztur pie dzīvības jaunības dienu atmiņas, kādu plosa mīlas mokas. Bet viņai nav laika. Viņai laiks ir tas, ko viņa pavada pierakstot skaitītāja mērījumus, kādam citam laiks ir mūžīgs bezdibenis, kurā pazaudēties. Viņa vārdus kā desu maizes rij – kādam citam katrs vārds uzzied kā ilgi gaidīts tomātzieds saulainā siltumnīcā.
Mīlestībai, šķiet, nevajag laiku. Bet visa civilizētā pasaule ir uzcelta uz skaitītājiem, rēķiniem, pulksteņiem un termiņiem, lai aizmirstos par to, ar ko naudu nevar nopelnīt.
Šodien jāsamaksā par ūdeni, skaitītāja mērījumus jau laicīgi nosūtīju.
dzīve autobusā 
Hei… jau trīs mēneši ir apritējuši, kopš katru nedēļu spiežu F5…. 😉 Bet, kā nav jauna raksta, tā nav. Nu nav tač tā, ka pa šo laiku nav braukts autobusā! 🙂
Nē, nē, galīgi tā nav. Autobusā esmu sēdējusi, bet laikam man pašai vajag F5 nospiest. Brīžiem skatos tajā autobusā – visi cilvēki kā cilvēki, ko tur īsti rakstīt?
Tad ir tāds F5-bļāviens-kas-ar-mani-notiek-? Es nezinu, kkas laikam dzīvē jāpamaina.
Visi cilvēki kā cilveki, ko tur īsti rakstīt? Bet tā jau vienmēr ir bijis! Vismaz visiem citiem, tikai ne Tev 😉 Jo Tu spēj aprakstīt tik ikdienišķu situāciju tik savdabīgi nepārspējamā veidā.. ka ir sasodīts prieks nospiest F5 un lasīt atkal kaut ko jaunu! 😉
Bāc, Jāni, pēc šitā uzmundrinājuma teksta es izmisīgi galvā meklēju savu F5, cerams, ka neuzskriešu virsū Esc