Man nav citas dzīves, kā vien tā, kas paiet ceļā.
un tas ir mans smieklīgais e-pasts
cilveks.norajona@gmail.com
-
pēdējie reisi
- Gēla nagu Olimpiskais gars
- Tracis ar sievieti ar kaķi
- Mīlestības skaitītājs
- Lauku eksistenciālisms
- Perpendikulārais onkuliņš
- Kāpēc mans čalis nevar būt normāls?
- Sestdienas rīts.
- Starptautiskā Rīgas kaka
- Skumjie priecīgie bērni
- Tā viņi ievazās to pilsētu laukos!
- Karma – ko tev no manis vajag?
- Traktorists un Margarita
- Cietumnieki arī mīl
- Kautiņš pie Origo. Deviņos.
- Vells lai parauj!!!
dzīve autobusā 
Zini ko, man šķiet, es nākšu pie Tevis uz tām pankūkām palasīt par Tavu dzīvi autobusā. =) Patika, ļoti!
Nemaz nedomāju, ka to būs tik jauki lasīt, bet ir! Paldies!
Es sešus gadus katru rītu vairāk nekā 45 minūtes esmu pavadījusi autobusā. Arī manā arhīvā ir šādi stāsti un tas viss liekas tik pazīstams, tāpēc novēlu Tev, lai busā jautri! Man pat drusciņ šo ainiņu ikdienā pietrūkst.
Mazā, Tu mani iedvesmo
starp visām tām mākslīgājām un stilīgajām lapām, lūk, uzpeldēja viena īsta par īstām lietām! man tevis pietrūkst, Latvija! paldies svešā meitene par skaudro ikdienas ainu!
Ar baudu izlasīju visu, kas vien bija atrodams. Paldies un izturību arī turpmāk 🙂
🙂 Smaids……Tev,………atvaino, neuzrunāšu uz Jūs, lai neizjauktu šo “tuvības un izpratnes” plāno noskaņu, izdodas Tik reāls……skaudrs…….patiess……iedvesmojošs…..dzīvespriecīgs. Neesmu blogu,emuāru un visu šo virtuālo džungļu piekritējs un tomēr jāatzīst, ka Tev izdodas ievilināt šajā virtuālajā, un tomēr Tik patiesajā dzīves pasakā! Paldies par atgādinājumu, ka cilvēki “dzīvi”! 🙂
Es te nolēmu tevi atkal blogā apciemot un ko es pamanīju – pie tevis te snieg! 🙂 Pa īstam, mazās virtuālās sniega pārsliņas 🙂
Man ļoti patīk, kā stāsti stāstus. Es domāju, ja būtu izdevējs, magnāts un kas tik vēl ne, dotu arī balvas par tiem, sauktu uz 100 garmiem kultūras, jūsmotu utt. Tā kā esmu, kas esmu, vienīgi nopirktu grāmtā ar cerību uz autogrāfu :))